Avant propos. Pour ceux qui ne comprennent pas le letton, retrouvez l'original en français en cliquant ci-après: "Comment expliquer la crise économique à un âne ?"
Reiz kādā ciematā iegriezās stalts biznesmenis ar skaistu šlipsi.
Uzkāpis uz mucas, viņš skaļā balsī piesolīja ciema ļaudīm 100 eiro skaidrā naudā par katru ēzeli, ko viņam piedāvāšot. Zemniekiem gan likās šis cilvēks mazliet savāds, bet piedāvājums bija interesants, un tie, kuri sita biznesmenim saujā, smaidīdami kā saulītes gāja mājās ar resnāku naudas maku. Cilvēks nākamā dienā atkal stāvēja uz mucas, un šoreiz viņš par ēzeli piedāvāja 150 eiro, un atkal daudzi ciema ļaudis nāca un viņam pārdeva savus ēzeļus. Vēl nākamās dienās viņš jau piedāvāja 300 eiro, un tie, kuri vēl turēja kādu ēzeli, to pārdeva. Redzējis, ka ciems no ēzeliem nu ir iztukšots, biznesmenis uzkāpa uz mucas, un solīja atgriezties pēc nedēļas un pirkt ēzeļus par 500 eiro katru, un tad viņš aizbrauca.
Bet nākamā dienā viņš uz ciematu nosūtija savu sabiedroto, tam līdzi nododams visus savus nopirktos ēzeļus, ar pavēli tos piesolīt ciema ļaudīm atpirkšanai, katru ēzeli par 400 eiro. Ciema ļaudis izrēķināja, ka pēc nedēļas viegli nopelnīs 100 eiro, un daži līdz pat četrkārtīgi dārgi atpirka savu ēzeli, priekš tam aizņemoties kredītu bankā.
Kā jau to varēja iedomāties, mūsu divi smagi nostrādājušies biznesmeņi aizbrauca pasauļoties uz kādu ofšora paradīzi, kamēr ciema ļaudis bija parādos līdz ausīm, ja ne tuvu bankrotam, un veda stallī savu īstenībā mazvērtīgo ēzeli.
Lai atmaksātu kredītu, ciema laudis velti mēģināja no jauna pārdot savu ēzeli. Ēzeļu tirgus cena pavisam nokritās. Tiesas izpildītāji sagūstīja ēzeļus, un banķieris tos pret maksu aizlienēja bijušajiem saimniekiem. Taču banķieris pats, pilnībā neatguvis savu kapitālu, gāja raudādams pie pagasta vecākā, tam sakot, ka, ja neatgūs aizdotās summas, arī viņam draudēs bankrots, un viņš būšot spiests pieprasīt no pagasta visas pagastā aizdoto summu atmaksas vienā reizē un uz vietas,
Lai šo nelaimi nepiedzīvotu, pagasta vecākais nedeva vis naudu ciema ļaudīm, lai viņi nokārto savus parādus, bet gan deva naudu banķierim, kas, starp citu, viņam ir tuvs draugs un pagasta valdē viņa vietnieks. Banķieris, reiz izglābis savu kasi, ciema ļaužu parādus nenostrīpoja, un arī ne paša pagasta parādus, un nu visi atradās parādu parādos.
Redzot, ka pagastam labās atzīmes sabrūk viena pēc otras un kaklu žņaudz aizdevumu procenti, pagasts griezās pēc palīdzības pie kaimiņu pagastiem, bet tie atbildēja, ka diemžēl nevarot tādu sniegt, jo paši cieta no tās pašas ķibeles.
Banķiera labvēlīgo padomu mudināti, visi pagasti nolēma samazināt izdevumus: mazāk priekš skolām, mazāk priekš socialajām programmām, mazāk priekš ceļiem, mazāk priekš kārtībniekiem... Vēlāk būs jāiet pensijā, būs mazāk ierēdņu, samazinās algas, paaugstinās nodokļus. No visa tā nevarot izvairīties – tika teikts, un tika nosolīts, ka nākotnē skandalozā ēzeļu tirgošana būšot tikumīgāka.
Šis bēdīgais stāsts iegūst vēl lielāku garšu, zinot ka banķieris un abi biznesmeņi ir brāļi, tie dzīvo kopā uz viņu tik grūti nopelnītās Bermudu salas. Viņu uzvārds ir Tirgus brāļi.
Ļoti augstsirdīgi viņi nosolījās atbalstīt vecās pagastu valdes nākamajās vēlēšanās.
Stāsts vēl nav beidzies, jo nezinām, ko darīja ciema ļaudis. Un Jūs, ko Jūs būtu darījis viņu vietā? Ko Jūs šodien darīsiet?
Sestdien, 2011. gada 15. oktobrī
Starptautiskā «sašutušo» diena