Latvietes ir cilvēces nākotne !

Priekšvārds :

Lūk ir fragments no mana emuāra « Journal d’un Paysan de Gers en Lettonie » (žēras Zemnieka piedzīvojumi Latvijā) kas ir pieejams ikvienam interneta lietotājam, un kuru es katru dienu papildinu ar jauniem rakstiem. Emuāra pirmsākumi ir meklējami no 2005.gada marta, tā paša datuma, kopš kura es uzturos Latvijā, lai īstenotu savu sapni: izveidot biolauksaimniecisku pedagoģisku fermu Grašu bērnu ciematiņā, Cesvainē, tā ir maza pilsētiņa, kas atrodas Madonas rajonā.

Ar šī teksta palīdzibu es vēlētos dalīties savā mīlestībā (mīlestībā tā kā es to izjūtu un saprotu) pret latviešu tautu un valsti. Pirmo reizi es šeit ierados 1999. gada jūlijā un uzreiz iemīlējos... šī valsts mani burtiski apbūra ar savu krāšņumu un dabas skatiem. Mani latviešu draugi, precīzāk, draudzenes, kas regulāri lasa manu emuāru, ļoti labi zina, ka, ja es dažreiz atļaujos pajokot par viņu trūkumiem un vājībam, tad tas nav no ļauna prāta, tieši otrādi, tādā veidā es izrādu savas simpātijas.

Starp citu, ir tikai dažas lietas Latvijā, kas man liekas nepatīkamas, tas ir: garās ziemas, industriālā gaļa, un kartupeļi ar dillēm, bet par pārejo runājot, pietrūkst tikai mazliet vairāk smaida un šo vietu varētu pārdēvēt par paradīzi zemes virsū.

Rakstnieks un cittautu kulturas petniekts

Iemesls kāpēc es izvēlējos dzīvot Latvijā ir vienkāršs, tas ir: lai labāk izpētītu un saprastu šo fascinējošo tautu, viņu īpašības un paražas. Jo esmu laika gaitā pārliecinājies, ka viņu dzīvesstils : būt harmonijā ar visu dzīvo un saskaņā ar dabu drīz vien būs mūsdienu Noasa šķirsts, kur visi meklēs patvērumu. Šodien esmu izlēmis neturēt sveci zem pūra, un atklāt dažus pamatelementus no manas neuzkrītošās un diskrētas izpētes, ko es, laikam ritot, centos īstenot, integrējoties latviešu sabiedrībā. Bet atzīšos, ne vienmēr intergrācija noritēja gludi. No sākuma, latvietes bija ļoti piesardzīgas ar mani runājot, viņas piesardzigi vērtēja manu dzīvīgo interesi par kultūru un paražām. Parasti latvietes ir ļoti draudzīgas un pretīmnākošas bet vienmēr ietur distanci ar svešiniekiem. jo labi zina, ka svešinieki nāk no mākslīgās, rietumnieciskās ar naudu sabojātās pasaules. Citādi izsakoties, viņas negribēja, ka es esmu šī urbanizācijas un augšupejas vīrusa pārnēsātājs viņu zemē, kas ir izplatījusies pārāk daudz un kas jau iznīcina daļu no mūsu pasaules. Un viņām bezšaubām ir taisnība! Man ir jābūt tam, kam jāpieliek pūles, lai pamazām integrētos un iekarotu viņu uzticību. Man jāpierāda sava labā griba, ka vienīgais, ko es vēlos panākt ir apliecināt un pierādit savu dziļo cieņu un apbrīnu, ko pret viņām jūtu. Tāpēc, man ir labi jāizprot kā darbojas viņu sociālā vide, viņu kultūra, viņu smadzenes un antvielas. Lai to izdarītu, man, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs ir jāpielieto visas labākās īpašības, lai iegūtu uzticību un integrētos- jāizrāda cieņu, dasnumu, toleranci un pieticību.

Latviešu sievietes

Dzīvojot šeit Latvijā, es atklāju citu, fascinējošu patiesību par viņu rakstura īpašībām. Ar šo tekstu es vēlētos apliecināt savu cieņu un pagodināt viņu īpašības, jo ir tik daudzas vitāli svarīgas lietas, ko mums klausoties viņu enģeļu dziedāšanā ir jāiemācās no jauna

Latviešu sievietes ir neatņemama harmonijas sastāvdaļas, kas nodrošina dzīvību uz zemes, Mātes Dabas lolotas, viņas ir vienas no šī dzīvā organisma pamatelementiem, tikpat nozimīgas kā gaiss, ūdens, zeme, uguns, un augu un dzīvnieku valsts. Mēs visi zinam, ka Māte Daba ir pirmsākums visam dzīvajam, bet pēdējā laikā mēs mēdzam to aizmirst. Māte Daba kā neizsmeļams enerģijas avots, uzrauga un nodrosina šo vājo līdzssvaru starp dabu un urbanizēto vidi, Un diemžēl šis līdzsvars tiek patstāvigi apdraudēts, jo mūssdienu valstis arvien vairāk tiek piesārņotas ar naudas varenību, aizmirstot dabas likumus.

Primitīvā cilts

Latvieši ir vieni no retajām primitīvajām tautām, kas tūkstošgadu laikā spēja pretoties garajam feodālajam kolonizācijas slogam, nesagraujot viņu ticību, identitāti un radošo garu. Tieši otrādi, tas tikai vairāk stiprināja tautas kopību un piederību valstij. Neskatoties uz grūtībām un identitātes apspiešanu, latviešu sievas un visa tauta kopumā, spēja saglabāt savas senču tradīcijas, savu valodu, dialectus, dziesmas un dzejas, radošo garu, savas paražas un ticējumus kas tika veltītas dabai. Pēc manām domām, tas ir varoņdarbs ! Un starp citu, latvieši pārstāv tikai 75 % no iedzīvotāju skaita. Respektīvi, Lavijā ir mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, ieskaitot vīriešus un bērnus, kā arī pārejos iedzīvotājus.

Īpašais sieviešu dalījums - Pragmatiķes un Dabas Meitas

Esmu novērojis, ka latvietes dalās divās grupās : pragmatiskajās latvietēs un lavtiešu Dabas Mietās. Pirmās, respektīvi, pragmatiskās latvietes ir gaišas un mērķtiecīgas, lieliskas it visā, ko viņas dara un kuru dzīvesstils un domāšanas neatšķiras no mūsu rietumu sievietēm, savukārt, Dabas Meitas, viņas ir īpašas. Viņām nepārprotami arī piemīt augšupminētās īpašības, bet papildus tam, šīs sievietes ir sapņotājas, kas sevi saista ar dabu, kas dzīvo līdzskaņā un harmonijā ar visu dzīvo un gaišo. Tāpēc mēs šoreiz izpētīsim un pievērsīsimies vairāk pie Dabas Meitām, jo manuprāt, viņas ir kā neizprotama mistērija, kuru nav tik viegli izprast un atšifrēt. Tas nebūt nebūs viegli, bet man patīk izaicinājumi un avantūras, jo pats sevi izjūtu tuvu dabai jo pats nāku no lauku apvidus, tāpēc mani interesē tās, kas ir vairāk saistīts ar dabu un visu dzīvo, nevis mūssdienu urbanizētas un pragmatiskas sociālass grupas.

Dainas

Dainas ir nozīmīgs mūžsens seno gudrību un paražu vēstījums kas ir viens no kolorītākajiem latviešu folkloras elementiem. Un tieši Dabas Meitas ir šo dārgumu glabātājas. Neviens okupants, vai ienadnieks nespēja tās laika gaitā atšifrēt viņu būtisko nozīmi. Un tikai uzplaukuma laikā, no 1920. līdz 1940. gadam, kad arī izveidojās Latvijas Republika, dainas, šie mazie, visai cilvēcei vitālie vēstījumi, tika savākti un pierakstīti. Bet rodas jautājums, vai mēs, rietumnieki jel spēsim jebkad ieklausīties vēstījumu būtībā un tos izprast ?

Mūžīgie un neuzveicamie Dabas Likumi

Dabas mūžsenas gudrības likumi tiek glabāti un mutiski nodoti mantojumā kā gudrību pūrā no mātes pie meitām ar dainām, tādā veidā stiprinot savu saikni ar dabu. Manuprāt, latviešu sievietes ir uzrādijušas neapsrīdamus faktus un patiesību, ka mēs, rietumnieki, mēs attālināmies no dabas. Vienu brīdi mēs noliedzām šos faktus, ignorējot tos, bet pēdējos gadsimtus, klūstot arvien vairāk atkarīgiem no pagrimušās laicīgās sabiedrības, mēs tos aizmirsām pavisam. Bet ko var nozīmēt šie dainas vēstījumi rietumu zinošajam un skeptiskajam patērētājam? Ja mēs skatāmies kontekstu, šīs mazās vārsmu rindas mūs uzrunā jau no pirmajām atskaņu rindām, jo tajos ir ierakstīti dabas un harmonijas pamatelemententi-Māte Daba ar Sauli. Un Saule ir latviešu dievības simbols, kas ir plaši glaimota un apdziedāta visa latviešu dzīves gaitā, īpaši vasaras saulgriežos.

Saule savus kumeliņus

Jūriņā peldināja;

Pate sēd kalniņā

Zelta groži rociņā.

Kur, Saulīte, mājas ņēmi

Vakarā noiedama?

Vidū jūras uz ūdeņa

Zelta niedres galiņā.

Dabas Meitas

Dzīvojot omulīgajās koka budiņās, liela meža klajumā, viņas mīl atrasties pie dabas krūts un atverot logu ieelpot svaigu dzirkstošu gaisu no rītiem, viņām, līdzīgi kā ziemeļu priedēm piemīt izsmalcinātas īpašības un starojoša āriene. Tad, kad tu pirmo reizi centīsies iekļūt šajā latviešu brīnumainajā pasaulē, lai iegūtu pieredzi un zināšanas, kas mūs iemācis no jauna dzīvot saskaņā ar dabu, tu būsi patīkami pārsteigts. Tas liksies neticami un neparasti visiem rietumnieku un dienvidnieku vīriešiem, ka viss funkcionē pateicoties sievietēm ! Un ka tas ir pilnīgi normāli un dabīgi, jo Dabas Meitas ir ne tikai skaistas, bet arī ļoti gudras, mērķtiecīgas un entuziasma pilnas.

Māte daba

Latvietes respektē, bijā un pielūdz Māti Dabu pienemot viņas dāsnos auglus. Dabas Meitas nebaidās no trūkuma vai bada, jo viņas dzīvo pēc dabas principiem, pieņemot tikai dabisko un nesamāksloto.Viņas labi pārzin Mātes Dabas likumus un kopīgiem spēkiem cenšas aizsargāt dabas krājumus un noslēpumus. Dabas Meitas nepaļaujas uz vīriešiem,jo ir parliecinātas ka par savu būtību un eksistenci viņai ir jāpateicas savam drosmei un zināšanām par visiem apkārt esošiem elementiem .

Dabas Meitas, katrā gadaliakā atrod pārtikas sastāvdaļas, kā piemēram, savvaļas ogas, kas palidz dažādot līdzsvarot un vitaminizēt industriālo uzturu mūsdienu patērētāja prasībām un normām. (vai tās ir šaubīgas normas tāpēc ka nāk no rietumiem?)

Viss kas ir dabīgs, ir labs priekš veselības! Bieži vien dzied Dabas Meitas, tādā veidā arī pateicoties Mātei Dabai. Parasti dabas velšu savākšanu viņas uztic vīriešeim, jo tas neprasa daudz pelēkās smadzeņu vielas...

Latvietis

Bieži vien mēs viņu satiekam ar ziedu pušķi rokās, jo viņš labi zin, kam viņam ir jāpateicas par iespēju dzīvot uz šīs Zemes. Viņš aizraujaus ar hokeja mačiem uz ledus. Neskatoties uz nenozīmīgo lomu viņš var būt noderīģs palīgs Dabas Meitai vasaras saulgriežos, lai nodrošinātu pēcnācējus. Savukārt, viņa sieviete līdzīgi kā bizmārīte varētu apēst savu vīrieti, bet tas neko nemainītu socialā vidē.

Izglītība

Kas attiecas uz iglītbībut, sievietēm ir sava veida hierarhija, jaunākās smeļās gudrību no pieredzējušam un gudrajān sievām, bez šaubām viņām arī ir noteicošā loma izglītbā. Jau kopš jaunības, viņas izglītojas no savām mātēm un vecmātēmm, ar vienu vienotu mērķi: ātrāk pievērsties saviem dzīves aicinājumiem : nodod un glabāt dainas, dziedāt tādā veidā apliecinot tautas esamību un nosargāt augstu dzimstības līmeni, lai vēlāk neatrastos starp tām tautām kas ir jau uz izmiršanas robežas. Un ja mēs runājam par vīrieša lomu, tad īsenībām viņš pilda ziedputekšņa funkciju. Viņš ir kā zilais tauriņs vai kā kamene dienas vidū, kas ātri paņirb gar acīm, Tāpēc bieži vien Dabas Meitām nākas viņus aizvietot.

Kultūra

Pašā meža malā, dabas templī nereti var sastapt druīdus kas mitinās mūžsenos ozolu zaros. Viņi ir tie, kas aizsargā un nodod zināšanas par latviešu kultūru īpaši tai izveidota skolā – Jāņaskolā. Tās ir zināšanas, kas mūsu rietumu pausaulei pietrūkst...bet bez panikas! Tiklīdz mēs apzināsimies, ka mēs slīgstam bezdienī, latviešu Dabas Meitas un viņu bērni būs klāt, lai mūs glābtu.

Dabas skaistums

Visi rietumnieki, īpaši vīrieši, kam bija iespēja iekļūt šajā brīnumainajā Latvijas mežā, bija pilnīgi apburti un fascinēti no Dabas Meitu skaistuma. Saka, ka latvietes ir visskaistākās Eirpoā un tā ir pilnīga taisnība, bet diemžēl ir cilvēki kas lieto šo burvīgo atziņu negatīvā noskaņā, respektīvi tie ir tūrisma nozarē strādājošie kas mani nebeidz pārsteigt ar savem netīrajiem un perversajiem mārketinga trikiem, lai pievilinātu sekstūristus. Arī plašsaziņas līdzekļi, dzenoties pēc leilākiem retingiem neatpaliek. Viņi izplata informāciju, radot viltus iespaidu par šo mazo, brīnišķīgo valsti. Bet īstās latvietes ir tālu no šīm negacijām un kermeņu tirdzniecības. Bet nerunāsim vair par to! Atgriezīsimies pie Dabas Meitām, kas tiek apgaismotas ar saules gādīgajiem stariem, kas dzied gan dienu gan nakti, jebkurā gada laikā.

Aplidošana

Latvietis ir pārāk vienaldzīgs un bieži vien aizmirst izpildīt viņam iedalīto mazo lomu, ko Dabas Meita viņam ir ir dāsni iedevusi. Pretēji citām sugām, neņemot vērā jāņtārpiņu sieviete ir tā, kas veic aplidošanu, lai savaldzinātu tēviņu.

Senie rituāli

Visi senie rituāli ir pielāgoti dabas ciklam. Ziedu vainadziņi, vieglās kleitas un starojošās izskats pavasarī ir viens no rituāliem, un kalpo kā sagatavošanās aplidošanas periodam. Savukārt rietumu sievietes domā, ka šāda uzvedība ir samākslota un brīžeim neatbilstoša. Viņas apgalvo, ka neizjūt greizsirdību bet manuprāt par to pedējo punktu viņām tomār ir daļa taisnības. Mūs rietumu kultūra ir atšķirīga. Tā ir balstīta vairāk uz dzimumu vienlīdzību un harmoniju dzimumu starpā, bet atklāti sakot, tā nemaz nav. Diemžēl sabiedrībā valda „mačisti” Donžuāna pēcnācēji, tāpēc nebūtu korekti runāt par jebkāda veida vienlīdzību.

Reproduktīvais Dabas Meitu cikls

Turpinu savu izpēti Latvijas dabā un cenšos saprast viņas ritmus, līdz šim esmu novērojis, ka pavasara vēstneši ir stārķi, kas atgriežas no Dienvidiem un, līdz ar viņu atgiešanos, pār Latviju pārlaižas milzīgs dzimstības vilnis, un tā nav tikai sagadīšanās, bet gan labi pārdomāta pēcnācēju radīšana pēc Mātes Dabas likumiem.

Pavasara fenomens

Dabas Meitu aplidošanas māksla ir šī fenomena pamatā. Parasti savvaļas dzīvo būtņu vidū šis fenomens izpaužas, ka sinhronizācija ar dabas ciklu, lai radītu jaunu dzīvību tajā gadalaikā, kas visvairāk atbilst laikam, lai jaunā dzīvība saņemtu visu nepieciešamo dabas enerģiju un spēku. Un latvietes nav izņēmums, viņas labprāt pieņem šo likumsakarību. Normālos apstākļos dzimstības augšupeja ir novērojama marta beigās, tas ir psiholoģiskais mehānisms, kas ir iekārtots tā, lai cilvēki radītu pēcnācējus peimērotā gadalaikā un tas apstiprinās ar faktiem, jo ir novērojama recesija jauno dzīvību dzimstībā kopš rudens sākuma līdz pat pavasarim.

Līgo

Apskatīsim laiku pirms 9 mēnešien pirms īpašā rituāla –pavasara fenomena. Līgo-kulminācijas laiks, kad visam dzīvajam piemīt īpaša maģiska aura. Līgo svin naktī no 23. uz 24. jūniju, dienu pirms Jāņiem. Līgo ir nakts, kurā neiestājas tumsa. Šajā dienā, ziediem izpušķotā apkārtnē, apkārt lielam ugunskuram, skanot dziesmām un dejām, notiek Dabas Meitu valdzinošais vīriešiem domātais aplidojums. Tā turpināsies visu Līgo nakti un tikai agra rīta stundā, iemīlējusies Dabas Meita vedīs savu izredzēto uz mežu, lai kopā noplūktu papardes ziedu, kas būs pamatelements jaunas dzīvības radīšanai, bet citi kritēriji, kā piemēran uzturvielas, vecums, apkārtējā gaisa temperatūra un tradīcijas, pievienosies un būs kā papildus sastāvdaļas, bet viss kopā tas veidos pavasara fenomenu, jo tas ir un paliek kā stabila latviešu vērtība.

Jauni puiši, jaunas meitas,

Jāņu nakti neguliet:

Kas gulēja Jāņu nakti,

Tam Laimīte garām gāja

Jāņi

Jāņi seko nākamajā dienā pēc Līgo dienas, Jāņi, ko mēs rietumu valstīs saucam par Svēta Jāņa dienu ir visgarākā diena gadā un tāpēc arī visnozīmīgākā priekš Dabas Meitām, Tā ir diena, kad visa universa enerģija ir savā zenītā, Tas nav tikai labākais laiks mīlestībai, bet gan arī labākais laiks, lai savāktu zālītes un augus, kas dziedēs ģimeni visa gada laikā. Visas Dabas Meitas pazīst katra dabas elementa labās un augstvērtīgās īpašības, Viņas zina ka zālites un augi ir kš lielās dabas puzles sastāvdaļas kas nodrošina dzīvību uz Zemes. Un ja runājam par vīriešu nozīmi, tad neņemot vērā druīdus un dažus dzejniekus, viņi īpaši neinteresējas tajā visā, viņu dzīve ir pārāk īsa...

Jā, tieši tā! Mums ir daudz lietas, kas ir jāiemācās no jauna, lai spētu saglabāt mūsu planētu. Un diemžēl mūsu tehnokrāti no saviem augstajiem zilstikla torņiem neredz īsto realitāti. Viņi piedāvā risinājumus ekonomiskām problēmām, kurus nespēj īstenot un neredz, ka problēma slēpjas dziļāk... Problēma ir ekoloģiska kas grauj dabīgo līdzsvaru un līdzarto arī cilvēces nākotnes perspesktīvas. Nav jāglābj ekonomika (kuru viņi nemaz nespēj glābt) bet gan vide, ekoloģija un daba, kurā mēs dzīvojam, ir jāatjauno līdzsvars un harmonija starp dabu un cilvēku, lai cilvēce spētu turpmāk dzīvot! Manuprāt risinājums šīm problēmām ir atrodamas šeit- Latvijā.

Tulkoja: Marika Burkeviča

Liel paldies Marika !

Žans Amblārs

2008 Marts